Šī gada 2.- 4. jūnijā notika Mežabrāļu ikgadējais sirojums ap Jelgavu Čilkuta. Galvenais uzdevums tajā ir pārbaudīt sevi grūtībās un to šoreiz netrūka. Bet jāatzīst, ka pirmie kucēni nebija jāslīcina, lai gan pašiem pašiem varbūt šķita, ka skm. mēģina to izdarīt. Uzreiz jāsaka, ka grūtības tika pārvarētas un visi godam tika tām pāri. Arī Ķepam šoreiz neko neizdevās sev nogriezt un pārējiem arī tikai pāris skrambu. Rētas pušķo vīrus, nezinu ko lai saka par Martu.

Pasākuma sākums bija līdzīgs kā pagājušajā gadā. Pie baseina sēdāmies laivās- viss laicīgi un precīzi un flote devās ceļā 4 kuģi,( 3 skm,- askm ar Janci., 3 skauti un 3 msk.) Laiks bija nemierīgs un uz Driksas diezgan pamatīgi pūta (kā parasti tieši pretī mūsu ceļam 32km/h) Viļņu augstums mūsu kuģiem gan briesmas neradīja, bet gulēt neviens nevarēja, jo neairējot mūs nesa atpakaļ. Nogājām jau kuģoto gar Pasta un Pils salu apm. 4 km. Apvaicājos par sajūtām, bet kļuva skaidrs pēc deguniem, ka cīņa ar pretvēju atlikušajos 11 km var beigties ne mūsu labā, jo vējam pievienojās lietus un krusa. Tāpēc tika pieņemts lēmums iet iekšā Iecavā un pie tilta sēsties transportā un laivas un sk. evakuēt uz nakšņošanas vietu. Tas arī tika izdarīts, jo Iecava bija kā miera osta pēc pūtiena. Lai gan transportēšana prasīja vairākas stundas, visi vakarpusē sekmīgi nonācām galā. Mantas, pārtika un rīki jau iepriekšējā dienā bija aizvesti uz Mazsvētītēm, kuru tuvumā atradās Čilkutas vieta. Jāpiezīmē, ka skautisms nav mocības, bet saprātīga cīņa ar grūtībām, stiprinot raksturu. Tāpēc atkāpšanās no sākotnējā plāna ir attaisnojama. Tika uzcelta apmetne, kas šoreiz.bija vienas "'garās mājas" izskatā (2 kopa teltis ar pāreju) un rīku mazā telts. Visi gulējām vienā mītnē, tāpēc varējām kontrolēt situāciju un kārtību. Ideāla kārtība teltī bija visā laikā.

Otrajā dienā pievienojās Marta un Ķepa. Tā ātri pagāja laiks 2 naktis un diena nodarbībās, gatavojot ēst (arī bebra gaļu), nopeldoties un darot daudzus sīkus un lielus darbus. Pēdējā dienā sacentāmies, indiāņu takā, kurā msk. uzvarēja Marta, bet sk.Gaujas Bebrs. Otrajā vakarā bija nozīmīgs notikums Mežabrāļu dzīvē, jo 2 msk. un 2 skauti deva solījumu.(asistēja arī apkārtējie brieži, kas siroja ap apmetni) Pie kaklautiem tika skauti Ričards un Gaujas Bebrs, un msk. Renārs un Martens. Tika ņemts vērā nodarbību apmeklējums, prasmes, zināšanas- skautu pārbaudījumos, darba spējas, uzvedība un paklausība dažādos brīžos. Tas ir tikai pirmais solis garajā skautu ceļā, kas neļaus apstāties šiem četriem un liks pacensties arī pārējiem. Pēdējā dienā bija īss un patīkams kuģojums 1,5 h garumā līdz tiltam pār Svēti pie Jelgavas uz Dobeles šosejas. Tad atpakaļceļš uz Elektrības ielu- sākuma punktu uz kurieni pamazām tika nogādāti sk un laivas.